Saskaņā ar Vācijas valdības jaunajiem plāniem ūdeņraža enerģijai nākotnē būs nozīme visās svarīgajās jomās. Jaunā stratēģija ieskicē rīcības plānu, lai nodrošinātu tirgus izveidi līdz 2030. gadam.
Iepriekšējā Vācijas valdība jau 2020. gadā bija iesniegusi pirmo nacionālās ūdeņraža enerģijas stratēģijas versiju. Tagad luksofora valdība cer paātrināt nacionālā ūdeņraža enerģijas tīkla būvniecības veicināšanu un nodrošināt, ka nākotnē tiks iegūta pietiekama ūdeņraža enerģija ar nosacījumu, ka tiks papildināta importa ražošana. Elektrolīzes jauda ūdeņraža ražošanai līdz 2030. gadam palielināsies no 5 GW līdz vismaz 10 GW.
Tā kā Vācija pati ir tālu no tā, lai saražotu pietiekami daudz ūdeņraža, tiks īstenota turpmāka importa un uzglabāšanas stratēģija. Valsts stratēģijas pirmajā versijā ir teikts, ka līdz 2027. un 2028. gadam jāizveido sākotnējais tīkls, kas sastāv no vairāk nekā 1800 kilometriem modernizētu un no jauna uzbūvētu ūdeņraža cauruļvadu.
Līnijas daļēji atbalstīs programma “Projekti Eiropas kopīgām interesēm” (IPCEI), un tās tiks iekļautas Eiropas ūdeņraža tīklā līdz 4500 km garumā. Visiem galvenajiem ražošanas, importa un uzglabāšanas centriem līdz 2030. gadam jābūt savienotiem ar attiecīgajiem klientiem, un ūdeņradis un tā atvasinājumi tiks izmantoti jo īpaši rūpnieciskos lietojumos, smagajos komerctransporta līdzekļos un arvien vairāk aviācijā un kuģniecībā.
Lai nodrošinātu ūdeņraža transportēšanu lielos attālumos, 12 lielākie cauruļvadu operatori Vācijā 12. jūlijā iepazīstināja arī ar plānoto kopīgo plānu “Nacionālais ūdeņraža enerģijas pamattīkls”. “Mūsu mērķis ir pēc iespējas vairāk modernizēt, nevis būvēt jaunus,” sacīja Vācijas pārvades sistēmas operatora FNB prezidente Barbara Fišere. Nākotnē vairāk nekā puse no cauruļvadiem ūdeņraža transportēšanai tiks pārveidoti no pašreizējiem dabasgāzes cauruļvadiem.
Saskaņā ar pašreizējiem plāniem tīkls ietvers cauruļvadus ar kopējo garumu 11 200 kilometru, un tā nodošana ekspluatācijā ir paredzēta 2032. gadā. FNB lēš, ka izmaksas būs miljardos eiro. Vācijas Federālā Ekonomikas ministrija plānotā cauruļvadu tīkla raksturošanai lieto terminu “ūdeņraža maģistrāle”. Vācijas Federālā Enerģētikas ministrija paziņoja: “Ūdeņraža enerģijas pamattīkls aptvers pašlaik zināmos lielos ūdeņraža patēriņa un ražošanas reģionus Vācijā, tādējādi savienojot centrālās vietas, piemēram, lielus rūpniecības centrus, uzglabāšanas iekārtas, elektrostacijas un importa koridorus.”
Pagaidām neplānotā otrajā fāzē, no kuras nākotnē atzarosies arvien vairāk vietējo sadales tīklu, līdz šī gada beigām Enerģētikas nozares likumā tiks iekļauts visaptverošs ūdeņraža tīkla attīstības plāns.
Tā kā ūdeņraža tīklu lielākoties aizpilda imports, Vācijas valdība jau risina sarunas ar vairākiem lieliem ārvalstu ūdeņraža piegādātājiem. Liels ūdeņraža daudzums, visticamāk, tiks transportēts pa cauruļvadiem Norvēģijā un Nīderlandē. Zaļās enerģijas centrs Vilhelmshāvenā jau būvē lielus infrastruktūras projektus ūdeņraža atvasinājumu, piemēram, amonjaka, transportēšanai ar kuģiem.
Eksperti ir skeptiski noskaņoti, ka ūdeņraža pietiks vairākiem lietojumiem. Tomēr cauruļvadu operatoru nozarē valda optimisms: tiklīdz infrastruktūra būs izveidota, tā piesaistīs arī ražotājus.
Publicēšanas laiks: 2023. gada 24. jūlijs
