Saskaņā ar jaunajiem Vācijas valdības plāniem, ūdeņraža enerģijai nākotnē būs nozīme visās svarīgajās jomās. Jaunajā stratēģijā ir aprakstīts rīcības plāns, lai nodrošinātu tirgus ēku līdz 2030. gadam.
Iepriekšējā Vācijas valdība jau bija iepazīstinājusi ar nacionālās ūdeņraža enerģijas stratēģijas pirmo versiju 2020. gadā. Luksofora valdība tagad cer paātrināt Nacionālā ūdeņraža enerģijas tīkla būvniecības veicināšanu un nodrošināt, ka nākotnē turpmāk tiks iegūta pietiekama ūdeņraža enerģija importa papildināšanas stāvoklī. Ūdeņraža ģenerēšanas elektrolīzes spēja līdz 2030. gadam palielināsies no 5 GW līdz vismaz 10 GW.
Tā kā Vācija nebūt nav spējīga ražot pietiekami daudz ūdeņraža, tiks īstenota turpmāka importa un uzglabāšanas stratēģija. Pirmajā nacionālās stratēģijas versijā teikts, ka līdz 2027. un 2028. gadam ir jāizveido sākotnējais tīkls, kurā ir vairāk nekā 1800 kilometru modernizētu un jaunuzbūvēto ūdeņraža cauruļvadi.
Līnijas daļēji atbalstīs svarīgu Eiropas kopējo interešu (IPCEI) programma un iestrādātas Eiropas ūdeņraža režģī līdz 4500 km. Visiem galvenajiem paaudzes, importa un uzglabāšanas centriem jābūt savienotiem ar attiecīgajiem klientiem līdz 2030. gadam, un ūdeņradis un tā atvasinājumi jo īpaši tiks izmantoti rūpnieciskos lietojumos, smagos komerciālos transportlīdzekļos un arvien vairāk aviācijā un nosūtīšanā.
Lai nodrošinātu, ka ūdeņradi var transportēt lielos attālumos, 12 galvenie cauruļvadu operatori Vācijā arī 12. jūlijā ieviesa plānoto “Nacionālā ūdeņraža enerģijas pamattīkla” kopīgo plānu. “Mūsu mērķis ir pēc iespējas modernizēt un neveidot jaunu”, sacīja Barbara Fischer, Vācijas pārraides sistēmas operatora FNB prezidenta Barbara Fischer. Nākotnē no pašreizējiem dabasgāzes cauruļvadiem tiks pārveidoti vairāk nekā puse ūdeņraža pārvadāšanas cauruļvadu.
Saskaņā ar pašreizējiem plāniem tīklā būs cauruļvadi, kuru kopējais garums būs 11 200 kilometri, un to plānots darboties 2032. gadā. FNB lēš, ka izmaksas būs miljardiem eiro. Vācijas Federālā ekonomisko lietu ministrija izmanto terminu “ūdeņraža šoseja”, lai aprakstītu plānoto cauruļvadu tīklu. Vācijas Federālā Enerģētikas ministrija sacīja: "Ūdeņraža enerģijas kodols tīkls aptvers pašlaik zināmos lielos ūdeņraža patēriņa un ražošanas reģionus Vācijā, tādējādi savienojot centrālās vietas, piemēram, lielus rūpniecības centrus, uzglabāšanas iespējas, elektrostacijas un importa koridorus."
Tomēr vēl un nepievienotajā otrajā posmā, no kura arvien vairāk un vairāk vietējo izplatīšanas tīklu turpmāk izveidosies, līdz šī gada beigām tiks iekļauts visaptverošs ūdeņraža tīkla attīstības plāns Enerģētikas nozares likumā.
Tā kā ūdeņraža tīklu lielā mērā aizpilda imports, Vācijas valdība jau notiek sarunās ar vairākiem lieliem ārvalstu ūdeņraža piegādātājiem. Lielu daudzumu ūdeņraža, visticamāk, tiks transportēti caur cauruļvadiem Norvēģijā un Nīderlandē. Zaļās enerģijas centrs Vilhelmshavens jau veido lielus infrastruktūras projektus ūdeņraža atvasinājumu, piemēram, amonjaka transportēšanai, pārvadāšanai ar kuģi.
Eksperti ir skeptiski noskaņoti, ka būs pietiekami daudz ūdeņraža vairākām lietojumiem. Tomēr cauruļvadu operatoru nozarē ir optimisms: Kad infrastruktūra būs ieviesta, tā arī piesaistīs ražotājus.
Pasta laiks: jūlijs-24-2023
