IEA prognozē, ka nākotnes enerģijas padeves pieauguma kodols būs kodolenerģija, un pieprasījuma uzmanības centrā būs datu centri un mākslīgais intelekts.

Recently, the International Energy Agency released the “Electricity 2024″ report, which shows that world electricity demand will grow by 2.2% in 2023, lower than the 2.4% growth in 2022. Although China, India and many countries in Southeast Asia will see strong growth in electricity demand in 2023, electricity demand in advanced economies has fallen sharply due to a sluggish macroeconomic environment and high inflation, and manufacturing and industrial output have also been sluggish.

Starptautiskā enerģijas aģentūra sagaida, ka nākamajos trīs gados globālā elektroenerģijas pieprasījums pieaugs ātrāk, vidēji 3,4% gadā līdz 2026. gadam. Šo izaugsmi veicinās uzlabojoša globālā ekonomiskā perspektīva, palīdzot gan attīstītai, gan jaunajai ekonomikai paātrināt enerģijas pieprasījuma pieaugumu. Īpaši progresīvās ekonomikās un Ķīnā pastāvīga dzīvojamo un transporta nozares elektrifikācija un ievērojama datu centra nozares paplašināšanās atbalstīs elektrības pieprasījumu.

Starptautiskā enerģijas aģentūra prognozē, ka globālais elektroenerģijas patēriņš datu centrā, mākslīgā intelekta un kriptovalūtu rūpniecībā 2026. gadā var dubultoties. Datu centri ir nozīmīgs enerģijas pieprasījuma pieauguma virzītājspēks daudzos reģionos. Pēc aptuveni 460 Terawatt stundu patērēšanas visā pasaulē 2022. gadā, kopējais datu centra elektroenerģijas patēriņš 2026. gadā varētu sasniegt vairāk nekā 1000 Terawatt stundas. Šis pieprasījums ir aptuveni līdzvērtīgs Japānas elektrības patēriņam. Stiprināti noteikumi un tehnoloģiju uzlabojumi, ieskaitot efektivitātes uzlabojumus, ir kritiski svarīgi, lai palēninātu datu centra enerģijas patēriņa pieaugumu.

Runājot par enerģijas padevi, ziņojumā teikts, ka enerģijas ražošana no zemas emisijas enerģijas avotiem (ieskaitot atjaunojamās enerģijas avotus, piemēram, saules enerģiju, vēju un hidroenerģiju, kā arī kodolenerģiju) sasniegs augsto rekordlielu, tādējādi samazinot fosilā kurināmā enerģijas ražošanas daļu. Līdz 2025. gada sākumam atjaunojamā enerģija apdzēs ogles un veido vairāk nekā trešdaļu no kopējās globālās elektrības ražošanas. Paredzams, ka līdz 2026. gadam zemas emisijas enerģijas avoti veidos gandrīz 50% no globālās elektroenerģijas ražošanas.

2023. gada ogļu tirgus pārskats, ko iepriekš publicējusi Starptautiskā enerģētikas aģentūra, liecina, ka globālais ogļu pieprasījums parādīs lejupslīdes tendenci tuvākajos gados pēc tam, kad 2023. gadā sasniegs rekordlielu augstāko līmeni. Šī ir pirmā reize, kad ziņojums ir paredzēts globālā ogļu pieprasījuma samazināšanai. Ziņojumā prognozēts, ka iepriekšējā gadā 2023. gadā pasaules ogļu pieprasījums palielināsies par 1,4%, pirmo reizi pārsniedzot 8,5 miljardus tonnu. Tomēr, ko veicina ievērojama atjaunojamās enerģijas jaudas paplašināšanās, globālā ogļu pieprasījums 2026. gadā joprojām samazināsies par 2,3%, salīdzinot ar 2023. gadu, pat ja valdības nepaziņo un neīsteno spēcīgāku tīro enerģiju un klimata politiku. Paredzams, ka globālā ogļu tirdzniecība samazināsies, jo nākamajos gados pieprasījums samazināsies.

Starptautiskās enerģētikas aģentūras direktors Birols sacīja, ka straujais atjaunojamās enerģijas pieaugums un vienmērīga kodolenerģijas paplašināšanās ir paredzēta kopīgi, lai nākamajos trīs gados kopīgi apmierinātu globālā elektroenerģijas pieprasījuma pieaugumu. Tas lielā mērā ir saistīts ar milzīgo atjaunojamās enerģijas impulsu, ko vada arvien pieejamāka saules enerģija, bet arī svarīgā kodolenerģijas atgriešanās dēļ


Pasta laiks: 2002.-2024. Februāris