Līdz ar ilgtspējības attīstības tendenci, zaļo un mazoglekļa koncepciju praktizēšana ir kļuvusi par visu pasaules valstu stratēģisko vienprātību. Jaunās enerģijas nozare uzņemas stratēģisku nozīmi, paātrinot divkāršo oglekļa mērķu sasniegšanu, popularizējot tīru enerģiju un inovatīvas tehnoloģiskās inovācijas, un pēdējos gados tā ir pakāpeniski attīstījusies un kļuvusi par augstas enerģijas virzienu globalizētajā nozarē. Tā kā jaunās enerģijas nozare nonāk straujas izaugsmes periodā, jaunās enerģijas nozares straujā izaugsme un jaunas enerģijas attīstība ir neizbēgama tendence, lai nākotnē panāktu ilgtspējīgu attīstību.
Āfrikas ekonomiskā atpalicība, valdības finansiālā nespēja atbalstīt milzīgos ieguldījumus, kas nepieciešami enerģētikas infrastruktūras būvniecībai un uzturēšanai, kā arī ierobežotā enerģijas patēriņa jauda, ierobežotā pievilcība komerciālajam kapitālam un daudzi citi nelabvēlīgi faktori ir noveduši pie enerģijas trūkuma Āfrikā, īpaši Subsahāras reģionā, kas pazīstams kā enerģētikas aizmirstais kontinents, Āfrikas nākotnes enerģijas vajadzības būs vēl lielākas. Āfrika nākotnē būs reģions ar visbagātāko un lētāko darbaspēku, un noteikti tā pārņems vairāk zemas klases ražošanas nozaru, kas neapšaubāmi radīs milzīgu pieprasījumu pēc enerģijas pamatdzīves nodrošināšanai, uzņēmējdarbībai un rūpniecībai. Gandrīz visas Āfrikas valstis ir Parīzes klimata pārmaiņu nolīguma puses, un lielākā daļa ir izdevušas stratēģiskos plānus, mērķus un konkrētus pasākumus oglekļa emisiju samazināšanai, lai neatpaliktu no globālās attīstības pārejas, piesaistītu investīcijas un panāktu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi Āfrikā. Dažas valstis ir sākušas ieguldīt liela mēroga jaunu enerģētikas projektu būvniecībā un ir saņēmušas atbalstu no Eiropas un Amerikas valstīm un starptautiskām daudzpusējām finanšu iestādēm.
Papildus ieguldījumiem jaunā enerģijā savās valstīs, rietumvalstis sniedz ievērojamu finansiālu atbalstu jaunattīstības valstīm, īpaši Āfrikas valstīm, un ir pakāpeniski atteikušās no finansiāla atbalsta tradicionālajiem fosilajiem kurināmajiem, enerģiski veicinot pāreju uz jauniem enerģijas veidiem jaunattīstības valstīs. Piemēram, ES Globālā vārtu stratēģija plāno ieguldīt 150 miljardus eiro Āfrikā, koncentrējoties uz atjaunojamo enerģiju un klimata pārmaiņu pielāgošanos.
Valdību un starptautisko daudzpusējo finanšu iestāžu atbalsts jaunu enerģijas avotu finansēšanā Āfrikā ir arī veicinājis un veicinājis komercializētākus kapitāla ieguldījumus Āfrikas jaunajā enerģijas nozarē. Tā kā Āfrikas jaunā enerģijas pāreja ir noteikta un neatgriezeniska tendence, samazinoties jaunas enerģijas izmaksām visā pasaulē un pateicoties starptautiskās sabiedrības atbalstam, jaunas enerģijas īpatsvars Āfrikas energoresursu struktūrā neapšaubāmi turpinās pieaugt.
Publicēšanas laiks: 2023. gada 20. aprīlis
